Koblira ke Venus (trutca ke Ingres)

Teliz mal Wikipedia.
Koblira ke Venus ~ Vénus anadyomène (FR)


Koblira ke Venus ( francavon Vénus anadyomène ) tir trutca lumkirafa gu 163 × 92 cm-, i puntalingeks keve inta skuyun gan Jean-Auguste-Dominique Ingres francaf lingesik bak 1848. Koe Condé tcilaxe ke Chantilly re tigir.

Pimtara va grabom[betara | va krent betá]

Bat grabom va aluboy koredik keve taneaf azent atoer. Iste buneks, lebafa yikya moe batakaf skael ton gruticafa tila ranyer. Kan ronefa ma vamoe taka is taltefa nuba, va latkaf usukap usukotar. Pumkikam anameon ekeyud, tan va nuga kutcar, ar va bade kevlicar, bareaf va elza atoer, isen tere tel ironokaf va lavatisikya ileon lakisa moe birokol tcekar. Toleaf azent gan welfa is falte ke kelt zo kereler.

Detce ke grabom[betara | va krent betá]

Grabom va koblira ke Venus yunker. Venus sotir ellasafe Afrodite, i lorikya va Rena is Listuca. Vundafe nega bazer da viele Kronos va Uranos gadikye lorikye ke kelt tarleyer, pune va bantel di ikrezuuyur numen batcoba va bodaf skael kiyir. Venus kum bat skael kobliyir nume nazbeik ke Kelt is Bira.

Woyok ke buneks[betara | va krent betá]

Venus koe relidafa bunera zo kobuder. Bogruca gan zidaconya tigisa iste trutca is koonisa va vurko ke lorya is xuuca ke alto zo tupoar. Icde kafkara is zidaconya tigisa vwon ice fonta ke lorya, Ingres gan dalik ke Dimblirugal zo koswavar. Inafa lewerkafa zatcarinda gu italiafa vuestera ant tuarar.

Bargentim ta armara va detce ok ki gan yambik zo faver. Toloya vanmilenidasa dadefa conya ke kril ke bargentim va disukera van otsa stad lize ana kira koe xuta tigir, i kira liz lingesik va vetcoyera djuvanimpar, mila kira tisa gexata ke lorya. Alto ton livoda is kevlivoda va pibaca is grutciuca pu milo lorafo alto getcar.

Yambik ba redura[betara | va krent betá]

Bokayana koe Roma bak 1807 ok 1808, trutca gan yambik koe Paris bak 1848 di zo tenukeyer.

Kosuteks keve trutca va bunerugal bazer : balemsanda gotiyir inde Ingres va intaf Venus di tenukeyer. Bata trutca va tana vertafa staksera nope emudenikeba dene Cultim ke Franca koe Roma co gotadleyer, voxen Ingres me al tenukeyer ise wetce lordeks al iskeyer.

Ina konakviele zo imaxur, neke oxam bak 1848 koe Paris mu Delessert zo tenukeyer. Voxe bantan orkon gu inafe bade zovdajayane me albayar nume pu Frédéric Reiset miltandon di xaayar.

Koe taneaf lordeks, keve zovdaks evlon gu taneafa romafa jonvielera, Venus senyer, aze badenyer, aze tere ranyer, taneon ton tila ke werkikya palsesa va ikra is batu mou, ronon takaskarason. Ewavaklita zo grupecked : grabom va Venus ke Medici ton lovristafa bunera vuester. Dere ara vuestera tir ke Koblira ke Venus gan Botticelli, rotir winyina gan Ingres bal tiskira koe Firenze ( 1805 ) ok vayana sedme gweta. Zovdaks ke 1806 viden koe Montauban, va parmaf siatos nedir lize lorya mamadar ise va usuk mucur.

Redus orkeem titi XIX-eafa decemda[betara | va krent betá]

Koe Paris titi XIX-eafa decemda, lingexo ke David tir telo lozolonafo. Winugaf yambik, dalik ke pulukeva, David pu jontik ravesik taver, don Ingres is dere Delacroix is Gros ikz-.

Nelkaf lizor ke toza ke XIX-eafa decemda koe to bato lingexo di nazbalad : pestakeva dem Eugène Delacroix wetce emokilik, is Troubadour lingeropa djukanarasa va detce ke Mialukugal, is warzapulukeva kaatoena gan Ingres.

Va benelafa tadlexa ke bate sare godrigdat : i va Flikoyarapa koe Europa, i vrebafa is migafa koyara ke runtanyaf yik is eresklaf yambik. Roma soye tir naavdara ke bata koyara dere worasa va yono nelkafo europafo rawopaxo. Dum jontik artan, ba artlakira va Roma, Ingres gan pulukik zo baalpeyer ise zo kotcalayar. Gan trutca ke Raffaello dere zo turestapayar numen inafa lingerinda kali bliratena di tcazedayar.

Vlupexa ta yambizva[betara | va krent betá]

To lebaca va lotanuskaf pak ke grabom ke Ingres tid ; kogluyason va musapafa zovdara gu tama ke yona gedelon drivayana kseva, tid yartesa is pestafa kotgrupera va ayikyafa listuca. Jontikviele levlikesa va pestakeva ke Delacroix, pulukeva ke Ingres re nutir teca sugara va vixara va tazukaf mergileem is yovara va gruadafa tusoloksara, lodam muxara va titickenafa cultimeva. Dem anamkaf alaveem is nirayana welma is vristafa kabduuca, bata Venus trutca gu pulukafa akaroga laizon blizesina gan idulafa is sionena blira zo rodoluneyer ; soe Ingres gan Tolnazbalarugal lodam Savsugal zo koswavar.

Ingres va bat buneks ta trutca vergumveltkirafa gu KlitaLa Source, tigisa koe Louvre tcilaxo ke Paris ) wanuyur, i ta trutca lingeyena bak 1856, milapafa vaxe tanoya pinta : abday moe epita zo burer.

Diresare[betara | va krent betá]

Trutca ke Ingres va konakar lingeks va Venus di koswavayar, i va tulon tel ke William Bouguereau ( 1879 ) azu ke Théodore Chassériau ( Biraf Venus, 1838 ), azu ke Amaury-Duval ( 1862 ). Ksudaksam koe Louvre tcilaxe zo vider. Egas zovdaks koe Ingres tcilaxe ke Montauban tigid.

Koblira ke Venus
Vénus anadyomène

Koblira ke Venus
 Yambik Jean-Auguste-Dominique Ingres
 Evla 1848
 Ord Lebaca
 Lingerinda Puntalingeks keve stama
 Lum 163 × 92 cm-
 Tigixo Condé tcilaxe, Chantilly


Trutceem ke Ingres
Izvaf ok vundopaf lingeks

Napoléon moe gindaf uskejPaolo is FrancescaRaffaello is FornarinaZeus is Tetis

Delt

Caroline Murat gazikyaAmédée-David Pastoret biptikyeAugustine-Modeste-Hortense ReisetAyikye dem oblakakBelvèze-FoulonBetty RothschildBonald gertikBonaparteBroglie sersikyaCaroline RivièreDuvaucey W-yaFrançois-Marius GranetGonin WeltocyaHaussonville biptikyaJacques Marquet de Montbreton de NorvinsJacques-Louis LeblancJoseph Ingres, gadikye ke yambikNikolay Guryev biptikyePierre-François BernierTournon biptikyaZélie listya

Lebaca

Koblira ke VenusKolavasikya ke ValpinçonKolavasikya mialonTurkafe kolavaxe

Alkaf lingeks Turkafe kolavaxe
Mivdelt Turkafe kolavaxe
  Tuveli icde Lingeropa 
Koblira ke Venus, gan Sandro Botticelli, 1485
Venus de Medici, balumaks
Klita, trutca ke Ingres, 1856 ( La Source )

Dere rupec[betara | va krent betá]

Trutceem ke Ingres

Stragela[betara | va krent betá]

  • Nicole Garnier-Pelle, Chantilly, Condé tcila. Peintures des XIXe et XXe siècles, Paris, Vedeyaf tcileem, coll. « Inventaire des collections publiques françaises », 1997, 445 p. (ISBN 978-2-7118-3625-3), p. 215-219